Bailes no dzemdībām.
Kas var radīt bailes no dzemdībām?
1. Nezināmais.
Ir normāli, ja jūtam bailes vai trauksmainību, jo priekšā ir nezināmais. Nezināmais var būt par to, kas vispār notiks, ko sagaidīt no paša dzemdību procesa, no aprūpes speciālistiem, un nezināmais var būt arī par sāpēm - cik stipras un kādas sāpes es jutīšu, cik ilgi tas ies -, var rasties šaubas par sevi - vai maz spēšu to izdarīt. Šis ‘’nezināmais’’ ir tas, kas var būt kā dzinējspēks tam, lai mamma pēc iespējas labāk sagatavotos dzemdībām - izprastu, kas notiek ķermenī dzemdību laikā un kā sev un mazulim palīdzēt noiet dzemdību ceļu. Zināšanas ir spēks! Dzemdību sagatavošanās kurss var būt ļoti noderīgs. Mūsdienās informācija par dzemdībām ir viegli atrodama, tikai jāraugas, lai iegūtā informācija būtu uzticama, lai tā iedrošina, spēcina, nevis biedē.
2. Iepriekšēja pieredze.
Ir dzirdēts, ka saka: ''gaidot pirmo bērnu, bailes ir no tā, ka tu nezini, ko sagaidīt dzemdībās, bet, gaidot otro, trešo utt. bērnu, bailes ir tāpēc, ka tu zini, ko sagaidīt''.
Jāatceras, ka nav divu vienādu dzemdību. Ja pirmās dzemdības ir bijušas grūtas, ilgas vai notikušas ne tā, kā bija cerēts, tas nenozīmē, ka otrās tādas būs. Un tomēr, ir viegli pateikt: '' Otrā dzemdību pieredze var būt daudz labāka...’’, taču tas nenozīmē, ka visas sievietes tam pašas spēj noticēt. Un pat, ja ar prātu saprot, ka jā, var būt savādāk, tas nenozīmē, ka šī frāze un apziņa, ka otrās dzemdības var izvērsties pozitīvāk, darbosies kā burvju nūjiņa, kas izgaisinās visas negatīvās atmiņas, bailes un citas negatīvās sajūtas, ko radījusi iepriekšējā dzemdību pieredze. Bailes, priekšstati, emocijas ir tas, ka guļ mūsu zemapziņā. Un cīņā starp sajūtām vai emocijām un prātu, uzvar pēdējais. Arī šajā gadījumā būtu svarīgi gatavoties dzemdībām, kā arī saprast, kas notika pirmajās dzemdībās, ko es varu darīt, lai palīdzētu sev piedzīvot nākamās dzemdības pēc iespējas pozitīvāk un pārstrādāt iepriekšējo dzemdību laikā piedzīvoto, kas ļoti iespējams ir kaut kur nogrūsta prātā maliņā.
Starp citu, ir sievietes, kas nemaz nevēlas otreiz dzemdēt tieši negatīvās pieredzes dēļ. Lūk, cik svarīga ir dzemdību pieredze!
Hipnodzemdību kurss var palīdzēt atbrīvoties no bailēm, šaubām un trauksmes sajūtām un iegūtās zināšanas un prasmes palīdz dzemdības piedzīvot pozitīvāk.
3. Citu sieviešu pieredzes stāsti vai filmās redzētais.
Vairumā gadījumu tie ir stāsti ar negatīvu pieskaņu. Nereti šie negatīvie stāsti, komentāri un salīdzinājumi ir dzirdēti jau bērnībā vai agrā jaunībā, kā rezultātā varētu teikt, ka mēs jau no bērna kājas ‘’zinām’’, cik dzemdības ir briesmīgs un ciešanu pilns process, un tiekam tā kā ieprogrammētas, ka tas tā būs. Tad piedzemdē draudzene un apstiprina, ka tas tiešām bija briesmigi. Un mēs turpinām sevi programmēt negatīvā virzienā. Negatīvajam vienmēr ir tendence lidot tālāk un ātrāk nekā pozitīvajam. Katrs tāds stāsts, apgalvojums, komentārs iesēj un baro mūsu prātā negatīvās domas un pārliecības par dzemdībām un, katru tādu dzirdot, mēs noskurinamies un nodomājam ‘’ak šausmas’’. Kā šis var neradīt mūsos bailes vai šaubas par sevi? Visi negatīvie stāsti, komentāri un dramatiskie ekranizējumi darbojas kā hipnoterapija, tikai diemžēl ar negatīvu ietekmi.
Ko var darīt, kas var palīdzēt?
Pirmkārt, būtu jāsaka ‘’NĒ!’’ visiem turpmākajiem negatīvajiem pieredzes stāstiem un TV (filmām, šoviem), kur dzemdības tiek attēlotas dramatiski. Tas nenozīmē, ka dzīvē nevar notikt tā, kā rāda filmās, bet atceries, ka filma un TV šovi tiek radīti ar mērķi izklaidēt un aizraut. Neviens jau negrib skatīties garlaicīgas filmas, tāpēc drāma ir neatņemama sastāvdaļa.
Dažkārt, sievietes dalās ar savu dzemdību pieredzi ar mērķi otrai darīt zināmu, kā tas varot būt, lai neejot uz dzemdībām ar ilūzijām, lai gatavojoties, cik ‘’traki’’ tas būšot. Es personīgi pati šo dzirdēju no kādas kolēģes, kas ļoti labprāt dalījās ar diezgan dzīvīgiem salīdzinājumiem un epitetiem. Šī, it kā labā doma, neiztur kritiku. Kā šis man, vēl nedzemdējušai sievietei, var palīdzēt? Vienīgais, ko es pie sevis nodomāju, ir: ‘’Šausmas! Varbūt labāk nedzemdēt vispār…’’ Ja kāda draudzene vai radiniece vēlas padalīties ar savu negatīvo pieredzi, Tev ir tiesības teikt ‘’STOP!’’, ‘’NĒ!’’. Tev ir jāsargā savs lauks, savs prāts no negativitātes.
Otra lieta, kas var palīdzēt, ir afirmācijas jeb pozitīvi apgalvojumi un hipnodzemdību audio meditācijas. Tas viss var palīdzēt mainīt savu priekšstatu un domas par dzemdībam. Regulāri atkārtojot afirmācijas, tās iesēžas galvā un lēnām, pamazām sāk aizstāt negatīvo ar pozitīvo un palīdz noskaņoties dzemdībām, uzbūvēt pārliecinātību par sevi, savām spējām un vairo uzticēšanos un paļaušanos dzemdību procesam, sev un mazulim. Respektīvi, tēlaini izsakoties, mēs sējam savā prātā pretējo tam, ko sēj negatīvi stāsti. Šīs ir daudz labākas sajūtas un domas, ar ko iet uz dzemdībām, nekā bailes, šaubas, trauksme un negatīvas domas.
Ir sievietes, kam bailes ir tik izteiktas, ka tā jau ir fobija. Tadas bailes no dzemdībām sauc par takofobiju. Dažkārt šīs bailes ir neizskaidrojamas, respektīvi, nav saprotams, kur, kad un kāpēc tās vispār ir radušās. Nevar izslēgt arī, ka mūsu pašu piedzimšana var atstāt mūsos paliekošu ietekmi, un dažkārt šīs bailes ir paslēptas dziļi zemapziņā. Starp citu, bailes var arī būt par iemeslu, kāpēc pārim neizdodas tikt pie mazulīša. Ārsti rausta plecus, jo it kā fiziski abiem viss ir kārtībā, bet tomēr neizdodas un tiek uzstādīta diagnoze - unexplained infertility, tulkojumā ‘’neizskaidrojama neauglība’’. Dažkārt baiļu cēloni izdodas atrast terapiju laikā, rokoties zemapziņā.
Gatavojoties dzemdībām ar hipnodzemdību pieeju, baiļu sajūtas un negatīvo priekšstatu un domu aizvietošana ar pozitīvo, kā arī pārliecinātības, uzticēšanās, miera sajūtu vairošana un prasmes atslābināt prātu un ķermeni, ir tas, ar ko šis kurss atšķiras no citiem dzemdību sagatavošanas kursiem.
Kas var radīt vai pastiprināt dzemdību sāpes vai diskomfortu.
Iemeslus, kas var ietekmēt
to, cik stipras sāpes vai diskomfortu Tu izjūti dzemdībās, varētu
iedalīt fizioloģiskos un psiholoģiskos
iemeslos.
Ko likt dzemdību somā?
Ko likt dzemdību somā?
Bieži tiek uzdoti jautājumi un meklēti pieredzes stāsti par to, ko likt dzemdību somā un kas izrādījās lieks, kā arī par jaundzimušā drēbīšu izmēriem.

Deviņi iemesli, kāpēc uzrakstīt dzemdību plānu /vīziju/ vēlmju sarakstu.

Mājdzemdības (pareizāk būtu teikt '' plānotas ārpusstacionāra dzemdības''). Ko par to saka pētījumi?
Izdzirdot vārdu ‘’mājdzemdības’’, kādam tas asociējas ar kaut ko jauku, dabisku un tik normālu; kādam tas izsauc izbrīnu un pat šķiet, ka pirmo reizi dzird, ka mūsdienās ir arī šāda iespēja; kādam ir daudz jautājumu un jautāt vienmēr ir labi, bet kādam ir daudz negatīvu komentāru par šādu izvēli, ka škiet, ka tas cilvēks nav pat gatavs sadzirdēt, kur nu vēl pieļaut domu, ka patiesībā plānotas ārpusstacionāra dzemdības vai kā tautā saka ''mājdzemdības'' (nevis solo dzemdības (free birth)) zema riska grūtniecei varētu būt tikpat drošas kā dzemdības stacionārā. Un labākais ir tas, ka negatīvais viedoklis par mājdzemdībām ir balstīts uz NEKO. Sabiedrībā tiek automātiski pieņemts, ka dzemdības mājās = nedroši, bet dzemdības stacionārā = droši. Bet vai tiešām tas tā ir?