Ierosinātas dzemdības. Hipnodzemdības - Dārtas piedzimšanas stāsts.
Es zināju, ka dzemdības tiks ierosinātas jeb inducētas dažādu medicīniska rakstura iemeslu dēļ, tomēr cerēju, ka tās sāksies pašas. Dažas dienas iepriekš tika secināts, ka mans dzemdes kakliņa atvērums ir 3cm un jāstājas slimnīcā pēc 2 dienām, ja vien dabiski nesāksies ātrāk. Tomēr tajā pašā vakarā man paaugstinājās asinsspiediens un pusnaktī aizbraucu uz RDN. Nākošajā rītā tika atvērti augļūdeņi. Gāja laiks, taču dzemdes kakliņš kā bija, tā bija tie paši 3 cm, un kontrakcijas tā arī nesākās. Tika pieņemts lēmums ierosināšanu turpināt ar mākslīgo oksitocīnu.
Savā dzemdību plānā biju ierakstījusi, ka nevēlos epidurālo anastēziju. Vecmāte jautāja, kāpēc nevēlos. Izskaidroju, ka nevēlos, lai ir tā, ka neko nejūtu - ne kontrakcijas, ne savas kājas (kā tas bija iepriekšējās dzemdībās). Vienojāmies, ka, ja būs vajadzība, tad es palūgšu EA un man samazinās devu, tā lai es visu justu, bet tiks noņemta tā lielā sāpe. Tiklīdz ielaida oksitocīnu, tā process sākās, kontrakciju spēks bija ‘’oj oj oj’’ kaut arī tā bija ļoti maza deva un, es saņēmu prasīto nelielo devu EA. Es jutu visu dzemdību procesu, bet tika noņemta lielā ‘’oj oj oj’’ sāpe.
Elpošana ļoti palīdzēja. Klausījos arī hipnodzemdību audio ierakstus un mainīju pozas. Pēc 3h Dārta bija piedzimusi.
Dzemdību plānā es biju ierakstījusi vēlamo izstumšana pozu,un vecmāte to respektēja. Iepriekšējās dzemdībās man nebija dzemdību plānu, vispār atklāti jāsaka, ka ne uz 1., ne 2. dzemdībām nebiju gatavojusies, kas, skatoties atpakaļ, bija kļūda.
Dace Kaula